Tikko iegāju un sagribējās kaut ko uzcept. Kā atceros no viena bloga, cilvēks raksta internetos būtībā kad viņam ir sūdīgi. Protams ir tādi cilvēki kas neatbilst šim tā sauktajam steriotipam, bet es laikam esmu tas pirmais… Jo ir sūdīgi… Lai cik ar labi negribētos, iet ne tā… Nē, man ir darbs un viss pārejais. Bet laikam dzīves garša ir mazinājusies, jo ir darbs kas leik būt prom no mājām no visa skaistā un dzīvot darbam. Arī skaistais mājās paliekot sāk saprast ka viss tas nav tik vienkārši. Dzīve uz čemodāniem jau nav dzīve. Same day same shit! Kamēr citiem ir vasara man tādas nav, jo redz pat brīvdienās nevaram normāli aiziet. Kas ir divas dienas, no kurām dienu pavadi ceļā. Beidzot ir jāsaņemas un jāmaina, sevis un skaitā dēļ. Jo tiešām jo vairāk domā jo ir BAIL PAZAUDĒT TO ES KAS IR LAIKA GAITĀ IZAUDZIS. Un tas jūtami izdziest…

Gan jau ka es te bļaustos tumsā bet tā ir vieglāk….

Vajadzētu izveidot jaunu blogu, jo negribas Zviedrijas skaistumu sabojāt ar šo sūdu.

Pirms gada pēdējais posts, un tas ar visu spēcīgo uz pusēm. Kā pa kalniem, tik nez kāpēc pēkšņi šī ieleja nebeidzās….

Hey draugi!

Esmu atpakaļ LV jau no 1. jūnija , tā nu sanāca ka nesarakstīju visas iepriekšējās dienas jo laikam bija daudz ko darīt, pakošanās un atvadu ballīte, skatoties eirovīziju (pamatīgi ierēcām pa visiem) uztaisījām siera kūku kas visiem patika. Pakošanās un bēdīgās dienas, jo pamest manu mīļo istabu un Zviedriju man bija ļoti smagi. patika man tur un es gribu tur atpakaļ. Protams arī mīļi draugi kas man izveidojušies Erasmus laikā kas man raksta vēl joprojām un šovasar brauks ciemos, prieks atrast cilvekus ar kuriem var parunat par sev kopīgam leitam un iedzer alu. Ir plāna apmeklēt dažus LV festus, vai arī vienkārši viņi brauks apciemot mani. Es viņus,jo cik tad tur vajag lai uzkāptu uz kuģa!

Tā nu es uzkāpu uz kuģa un mani pameta tādas lidzīgas skumjas kas man radās pametot LV ceļā uz Zviedriju, bet tomēr savādāks. Bāc nu patika man tur, un ja sanāks tad atgriezīšos tur. Kāpēc? Tāpēc ka tur viss ir chillā un cilvēkos nav tāda stresa kā LV. Iebraucot te jau uzreiz saprotot ka visi runa tapāt kā tu un tu visu saproti ir jocīgi un man pat likās riebīgi. ejot pāri ielai no bumeri dzirdi vārdus:“Bistreje ubljudak!” Ievācāmies jaunajā dzīvoklī un tagad es dzīvoju klusajā centrā uz dzirnavu ielas. Man jau patīk. protam visas lietas LV neiegriezās kā gribētos un es nedabūju tik solīto darbu, būtu zinājis mož būtu ko cītīgāk atradis Zviedrijā, nu nekas, gan jau viss bus labi un arī taja sfērā viss sāk pamazām sakārtoties. 5dien pārrunas un ta jau manīs. Zviedrijas dzīve bija tāds chills un to jau jus visi laikam arī sapratāt manos ierakstos, iebraucot te, atkal stresi, jāmeklē ka nopelnīt dzīvītei galvaspilsētā. Tas viss uzdzen nelabumu un dusmas uz LV sistēmu kas te ir tik nolaista. Zviedrijā ja zini valodu, darbs nav problēmas.Bet gan jau viss sakārtosies man, ne jau valstī. He he!

Tagad uznākusi doma vai turpināt šo blogu, jo tomēr ir noslēdzies kaut kāds posms. To ka vēlos blogot ir pilnīgi skaidrs bet vai šajā pašā blogā tas ir man jautājums jums, ja kāds no maniem lasītajiem vel ir dzīvs. Vai turpināt TAB? Atbildi man vari sūtīt komentos vai privātās vēstulēs draugos…

Lielais sorry ka ieraksts tikai tagad!

Tiešam galva bija tik pilna sūdu ka maz neliekas!

Bet kā iet tev?

Šodien mēs ar Lieni gāzām uz centru ķemmēt bodes. Izstaigājām visur kur, es protams atkal sev neko nenopirku, Liene protams šo to. Un bijam laimīgi un noguruši, pārtikas krājumus arī papildinājām un uz mājām prom. Uztaisījām makten garšīgas pusdienas ar šampinjonu mērci, spageti un zaļumu un dārzeņu salātiem, un tam visam klāt vēl kāda Simpsonu sērija! Atpūta izdevusies!

Vakar sadomāju no rīta ka jāaizgāž līdz Erasmus koordinatorei un jānoskaidro ko beigu beigās mums pa papīriem šeit jānokārto. Nu aizbraucot pie viņas uzzinājām ka lāga neko nevajag, ja pašu skola neprasa, tā kā easy peasy! No kojām ar jaizvācas 31. augustā( parrakstījos jaizvācas 31. maijā) un atslēga jaiemet pastkastītē pie skolas.

Nu neko, pēc tam uz centru pēc paikas, un ta ar tējiņu un sarunam pasēdējām skvēriņā starp mājām uz koka paletes. Visi pārējie studenti ar atpūšas, eksāmeni jau galā, citi mētāja šķīvīti citi vienkārši gulēja zālītē. Jaukiiii…

Bija pienākusi liktenīgā 1diena un es devos uz savu pēdējo eksāmenu iekš KTH. Tāda sajūta interesanta!Eksāmens man bija kvalitātes kontrolē, 4 h garš un tās stundas arī palidoja diezgan nemanot un darot visu diezgan ātri. Esmu jau pieradis ka šeit eksāmenos neko lāgam izmantot nevar, tamdēļ arī neizmantoju. Svarīgākās lietas es ieskrāpēju kalkulatorā ar zīmuli. Gāja nu tā kā pa kalniem, bija lietas ko zinaju un ko nezināju nemaz, bet nu tomēr kaut kā galā tiku, un tukšumus man iemācīja nekad neatstāt, tā nu es visu arī saskrāpēju, mož pat muļķības. 

Pēc eksāmena tā laga nevarēja saprast, ka redz vairs nav jāmācās. Viss mieriņš no šodienas. Tagad tikai atpūta. Bet jau raudu ka man jābrauc no šejiens prom, man te tiešām patīk…

P.S. - Pēc eksāmena uzzināju ka rezultāti bus tikai augustā kas likās pavisam jocīgi, bet ko nu padarīt, sistēma šeit interesanta…

Šī bija viena gana neproduktīva diena!Mācījos gan bet tomēr ārā lija, laikam tamdēļ ka man bija jāmācas. Aizgājām vienīgi līdz veikalam ciematā un tur satikām vienu īstu latvieti kas te ir praksē, apmainījāmies ar šādiem tādiem kontaktiem un sarunājām kādu pikniku uzveidot!Tas nu arī laikam viss ko darījām 7dien!

He 6dien atguvāmies no ballītes un es turpināju mācīties kavalitātes kontroles eksāmenam. Sindijs bija diezgan nemierīgs un teica ka jāiet cepts lietas pie ezera un sēdēt saulītē. Domāts darīts, sapakojām visas štelles un devāmies uz veikalu iepirkt atlikušo. Vienreizējā grilla iegāde mums atkrita tāpēc nācās domāt ko lādzīgāku, sadomājām ka atradīsim ugunskura veitu tapat. Nonākot pludmalē secinājām ka neesam vienīgi un ka ugunskuru nesanāks uzkurt jo cilvēku miljons tomēr apkārt un negribās tač gaisu smirdināt… bet ta mēs devāmies pa taciņu tālāk un kā Sindijs saka atradām savu vip vietu.

Sākuma bija problemas ar uguni bet tomēr mēs kā inženieri dabujam visu dziesmā un tikām pie jaukām pusdienām… Lūk arī pāris bildītes…

Rajons!

Lienish un Svenska senap

Gaļas bumbas no kurām taisījam burgerīti

Cēzars Oktaviāns Sindijāns

Nu ko 5diena bija klāt un arī Lappis Building party bija klāt. Padienu jau veicām preperācijas darbus un iegādājām šoreiz normālu alu ar labiem grādiem. Vakars ar pienāca nemanot, jau savācāmies virtuvītē un no drošas distances, dzerot alu ievērtējam ballītes vietu. Vel nekas nebija sācies bet nu jau pamazām gatavojamies iet ārā…

Ballitē bija paredzēti visāda tipa mūzika, bet bija diezgan liels aplauziens jo mūzika skanēja tikai apakšstāvā, kur arī atravam lielāko ballīti, skanēja elektroniskā mūzika, cilveku miljons mazā virtuvītē un mēs tai starpā spridzinam. Godīgi sakto atmosfēra nedaudz iesūkāja salīdzinājumā ar Kungshamru, bet tomēr satikām daudz draugus, arī jaunus cilvēkus. Sarunājam ar itāļu draugu ka jābrauc pie viņa ciemos… un ap 3jiem paēdot garšīgo aplejamo zupiņu devāmies gulēt. Šeit nu arī daža bilde:

Ballītes lokācija!

LV crew pirms

Tā izskatījās mazā virtuvīte!Bass bass…

Andreas, Liene un es bulkojam!!!

Šodien atkal varēja gulēt pailgāk un lēnām celties!Tas nu arī tika darīts! Brokastis un ta jau devāmies ārā, pasēdēt un pagozēties saulitē. Pa visam salikām arī veļu mazgāties. Un jau sākam gatavoties ballītei kas būs rīt!Arī mūsu ciematā bus mājas ballīte, un mēs tur noteikti busim!

Tagad es cenšos atgūt iekavēt un sarakstīt iekavētos postu!Un ja nu tomēr kāds mani vēl lasa!Sorry ka tā!Vasarā ir uber grūti sevi piespiest blogu rakstīt un kur nu vēl mācīties!Bet es cenšos darīt abus!Šodien vēl domāju ka tomēr jāsaraksta kvalitātes kontroles darbs!Lai mierīgi varu atpūsties rīt!

Nu šodien devos uz pēdējo lekciju iekš augstskolas!Savā ziņā ļoti žēl ka tā, patīk man te mācīties, bet nu neko… Mācījāmies šo to 1dienas eksāmenam.

Pēc tam aizstāvējām darbu brendos un pasniedzējs teica ka ir labi, augstu atzīmi grūti dabut bet būšot labi!Mož kas vairāk nekā D beidzot iekš KTH!:D

Vakarā Sindijs mūs pieteicās aizvest uz savu izslavēto kalno pilsētas centrā. Tā nu mēs paņēmām pa alam, garšīgo maizi un devāmies tur un tiešām jauki. Tik vējš, bet nu šeit bildes, vērtējam paši…